Pirmo reizi Kristus mācekļus par kristiešiem sāka saukt Antiohijā (Apustuļu darbi 11,26), kas vispirms nozīmē – būt tādiem kā Kristus!

‍

Visi citi nosaukumi un dažādie iedalījumi, pie kuriem šodien esam pieraduši, radās daudz vēlāk. Ikviens no tiem ir mēģinājums apzīmēt konkrētās vienības piederību kādai organizētai grupai (katoļi, presbiteriāņi), nācijai (pareizticīgie, jūdaisti), vai akcentēt doktrīnu, ko konkrētā grupa vēlas uzsvērt (baptisti – ūdenskristību, adventisti – sabata ievērošanu, Kristus drīzo atnākšanu, metodisti -­ svēttapšanu, pentekosti – Svētā Gara nākšanu Vasarsvētkos). Visbeidzot identificēt sevi kā savas konfesijas aizsācēja sekotājus (luterāņi, seko Luteram, branhamisti ­ Branhamam).

‍

Kad dažādu apstākļu dēļ Dievs mūs veidoja par jaunu draudzi, mēs atradāmies dilemmas priekšā ­ Kas mēs tagad esam, kāda konfesija? Kā mums sevi saukt? Tolaik bija konfesijas, kas aicināja, lai pievienojamies viņām. Pašā būtībā mums bija pilnīgi vienalga, kā saucamies, jo savās sirdīs tā arī esam palikuši tie paši baptisti, luterāņi, vai vasarsvētki. Taču mūsu kvēlākā vēlēšanās vienmēr ir bijusi pēc iespējas vairāk turēties pie autentiskā, skaidrā un drošā pamata. Tāpēc negatīvās pieredzes dēļ, kad pamatojumu, kāpēc mums bija jāatstāj sava baznīca, nebija: „Tāpēc, ka jūs rīkojaties pret Dieva Vārdu”, bet gan tāpēc, ka „mūsu konfesija tā nedara”. Izlēmām cik vien iespējams atturēties no jebkāda konkrēta iedalījuma vai nosaukuma bet palikt vienkārši par kristiešiem, kā tas bija arī apustuļu laikos.

‍

Esam stingri pārliecināti, ka debesīs, kad mēs visi tur nonāksim, kā tas ir Bībelē, nebūs dažādu „aizgaldiņu”. Te lūdzu vietiņa – luterāņiem, tai stūrī -­ katoļi, tur baptisti, bet tur brīvbaznīcas (arī tās taču var bezgalīgi dalīties)! Nē, debesīs mēs visi būsim kopā – Dieva bērni un Kristus kalpi! Tad nu es neredzu nekādu pamatojumu dalīt Dieva draudzi arī šeit uz zemes.

Kristiešu draudze “Prieka Vēsts” ir tradicionālās kristīgās patiesībās balstīta kristīgu cilvēku kopība, kas revidējusi nebūtiskos un katrai konfesijai atšķirīgos rituālus palikusi pie būtiskā un nozīmīgā pamata.

‍

Draudze “Prieka Vēsts” pēc savas konstitucionālas uzbūves ir demokrātiska draudze. Iemesls, kādēļ šodien esam brīvbaznīca iepretim draudzēm, kas ietilpst kādā savienībā, konfesijā vai baznīcā, nav teoloģiski konflikti vai atšķirības, bet ir tīri vēsturiskie apstākļi un sabiedrisko procesu straujās pārmaiņas. Toreiz sabiedriskās iekārtas straujā maiņa, kas norisinājās Latvijā 80.­-90. gados, skāra arī baznīcu. Nacionālās un garīgās atmodas apstākļos, kad viena sabiedrības daļa dedzīgi pieprasīja savas tiesības uz apziņas brīvību, tiesības uz godīgu dialogu savas pieredzes un ticības jautājumos, baznīcā (tāpat kā citās sabiedrības grupās) ne visi bija gatavi pārmaiņām. Visu šo notikumu sakarā, kas īsumā aprakstīti sadaļā “Vēsture”, notika jaunu kristīgu draudžu dibināšana. Atšķirības ir tikai dažas ārējās formas pārmaiņas; pamatos un visā būtībā mūsu draudzes saturs ir palicis nemainīgs -­ tradicionāli kristīgs.

‍

Mēs kategoriski norobežojamies no sektantiskajiem apgalvojumiem -­ par sevi kā vienīgo patieso Kristus sekotāju. Ticam, ka Kristus baznīca pastāv arī ārpus “Prieka Vēsts” robežām, un piederība draudzei negarantē cilvēka piederību glābto pulkam. Mēs noteikti neuzskatām sevi nedz par labākiem, nedz sliktākiem par saviem brāļiem citās baznīcās. Mēs esam kopā ar visu konfesiju ticīgajiem un esam atvērti jebkurai sadarbībai. Mēs cenšamies turēties pie tā, kā „stāv rakstīts”, un mums ar to pietiek.