Tā bija sirds piepildīta diena, kurā Dieva klātbūtne un miers virmoja cauri visam. Bija īpaši būt kopā – kā māsām Kristū – daloties dzīves stāstos, smagajos brīžos un tajā brīnišķīgajā spēkā, ko tikai Dievs spēj dot. Sievietes drosmīgi dalījās ar liecībām par dzīves vētrām, kurās nevis salūza, bet iesakņojās dziļāk Dievā un tieši tur atrada spēku, mieru un cerību.

Runājām par to, cik būtiski ir nebūt tikai skaistiem “ziediņiem”, kurus viegls vējiņš var aizpūst prom, bet būt stiprām – ar dziļām saknēm ticībā, lai nekas šajā pasaulē mūs nevar satricināt.

Svētku gaisotni papildināja brīnišķīga sadraudzība, radošas meistarklases, kurās varējām izpaust sevi, un, protams, slavēšana, kas aizskāra dziļākās dvēseles stīgas un deva godu Dievam!

‍

Diena, kurā ziedējām katra savā veidā – ar pateicību, spēku un prieku.